Liepāja ir rekordiste nosiltināto māju ziņā. Liepājā, pēc pašvaldības datiem, līdz 2023. gada beigām būs atjaunotas aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas. Taču renovāciju gaida vēl ap 400.
Liepājas centrā atrodas Vītolu iela, kura Otrā pasaules kara laikā tika pilnībā izpostīta. Pēc kara te uzbūvēja daudzdzīvokļu mājas, un tagad, izņemot vienu, visas ir atjaunotas. Te dzīvo un par māju rūpējas 86 gadus vecā kundze Vita Iesalniece.
Viņa atceras pēckara gadus un ar lepnumu pastāstīja par 75% ietaupījumu apkurei šodien: “Es atnācu uz Liepāju 1956. gadā. Te bija vieni vienīgi gruveši, visas mājas bija nograutas. Mēs gājām no mākslas skolas uz muzeju, līdām pāri gruvešiem, te nebija nekas. Nāca 1958. gads, kad te sāka celt jaunās mājas.”
Vītolu iela 6/10 ir rekordiste. Pie mājas plīvo Liepājas karogs un lasāms uzraksts – ”Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014”. Mājas iedzīvotāja Elita Pola pastāstīja, cik martā samaksājusi par apkuri:
“Vairāk nekā desmit gadus es katram lielos, piemēram, pagājušā mēnesī, martā, man bija jāmaksā 1,49 eiro.
Ja dzīvo dienvidu pusē, tad tā ir, man ir laimējies.”
SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāve Ita Cērmane teica, ka līdz šim renovētas 44 apsaimniekotās mājas un aktīvā procesā vēl 12 objekti. Katrai no mājām esot savs stāsts. Liepājas lielajiem renovācijas apjomiem valsts mērogā ir arī vienkāršs izskaidrojums – ja redz, ka viena māja ir renovēta, tad otra, tad trešā… un tā visi redzot, ka skaisti gan izskatoties, gan arī maz jāmaksājot par siltumenerģiju.
Šobrīd viss gan nenotiek vairs tik gludi, būvniecības izmaksas augušas par 30% līdz 40 %, siltumizolācijas materiāli kļuvuši par deficītu.
“Mums 13 projekti ir apstājušies, velna ducis. Kur bija renovācijas izmaksas 128 000 eiro, šobrīd 170 000 vai 190 000 eiro. Neparaksta vairs līgumu, jo nevar to izpildīt. Būvnieks iedod jauno ciparu, mājas saprot, ka nevar to nomaksāt un atsakās,” atzina Ita Cērmane.
Līdz šim Liepāja vienmēr gan minēta kā līderis māju renovācijā. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašuma jautājumos Mārtiņš Tīdens uzskata, ka liela nozīme jau sākotnēji bijusi pašvaldības atbalstam un māju saimnieku mudināšanai pieņemt lēmumu, kas ietver arī brīvu izvēli mainīt māju apsaimniekotājus.
Liepājas pašvaldība palīdz iedzīvotājiem ar dokumentācijas izstrādi.
“Bet ne tādā veidā, ka sākumā visu samaksā, bet tad tas noguļas skapī. Nē – pašvaldība maksā naudu tad, kad ir uzsākti reāli būvdarbi, tad var saņemt 50% procentus no dokumentācijas izstrādes naudas,” paskaidroja Tīdens.
Vēl Liepājas pašvaldība līdzfinansē aptuveni 80% izmaksu, kas nepieciešamas iekšpagalmu sakārtošanai.
Tā līdz šim izdevies labiekārtot jau aptuveni 170 iekšpagalmus. Lai arī Liepājā līdz 2023. gada beigām būs atjaunotas aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas, taču savu rindu gaida vēl ap 400.
Pašvaldības pārstāvis uzsver, ka nepieciešams daudz lielāks finansējums. Ja darbi notiks ar līdzšinējo finansējuma apjomu, tad būs vajadzīgi vēl 100 gadi, lai viss būtu sakārtots.
Informācija no: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zaudetais-siltums-maju-renovaciju-novados-iekustinajusi-aktiva-pasvaldibu-iesaiste.a453911/